Pāriet uz saturu

Kanādas zoss

Vikipēdijas lapa
Kanādas zoss
Branta canadensis (Linnaeus, 1758)
Kanādas zoss
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaZosu apakšdzimta (Anserinae)
CiltsZosu cilts (Anserini)
ĢintsMelnās zosis (Branta)
SugaKanādas zoss (Branta canadensis)
Kanādas zoss Vikikrātuvē

Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta). Tās dabīgais izplatības areāls ir ļoti plašs un aptver gandrīz visu Ziemeļameriku. Kanādas zoss ligzdo Kanādas un Aļaskas tundrā un mērenajā joslā, ligzdošanas teritorijai iesniedzoties ASV ziemeļdaļā. Tā ziemo Ziemeļamerikas dienvidu reģionos, Meksiku ieskaitot.[1] Šī suga ir introducēta daudzviet pasaulē, kur tā labi iedzīvojusies:[1] Sastopama arī Britu salās, citviet Eiropā un Jaunzēlandē,[2] no kurienes Kanādas zoss reizēm ieklejo Austrālijā.[1]

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā ir zināms viens nesekmīgs ligzdošanas gadījums
Kanādas zosij ir melns kakls un galva ar baltiem vaigiem un zodu

Kanādas zoss Latvijā pirmoreiz konstatēta 1982. gada janvārī, kad divi Somijā gredzenoti īpatņi tika atrasti Vidzemes jūrmalā 35 km attālumā viens no otra. Viens no šiem putniem tika atrasts miris un tagad glabājas Latvijas Dabas muzejā. Novērojumu skaits gadu gaitā pieaudzis. Visbiežāk Kanādas zosis var novērot pavasara migrācijas laikā aprīlī un maijā. Regulāri novērojumi ir bijuši arī ziemas mēnešos. Dažos gados ieceļošanai mēdz būt invāzijas raksturs, piemēram, 2005. gada pavasarī reģistrēti 16 novērojumi (49 īpatņi). Savukārt 2008. gada marta otrajā pusē novērota lielāku baru ieceļošana (5 baros kopā 107 īpatņi).

Kanādas zoss pirmais nesekmīgais ligzdošanas gadījums bija 1991. gadā, kad Smārdes apkārtnē purva karjerā tika atrasta ligzda ar olām, vēlāk vismaz viens no pāra putniem tika nošauts.[2] Pēc ilgāka laika posma konstatēti divi sekmīgas ligzdošanas gadījumi: 2020. gadā Ventas lejtecē Ventspilī un 2021. gadā Salacas lejtecē Salacgrīvas apkārtnē.[3]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas zoss ir liela auguma zoss, kuras ķermeņa garums ir 76—110 cm, spārnu izplētums 127—185 cm.[4][5] Tēviņš ir nedaudz lielāks nekā mātīte, vidēji par 10%. Tā ķermeņa masa ir 3,2—6,5 kg, mātītei 2,5—5,5 kg. Atkarībā no pasugas tās ķermeņa lielums un dažas apspalvojuma detaļas var būt atšķirīgas, tomēr tām visām ir kopīga galvenā iezīme — melns kakls un galva ar baltiem vaigiem un zodu, kas koši kontrastē ar samērā gaišo, pelēkbrūno ķermeņa apspalvojumu.[4] Tās kājas un knābis ir tumši pelēki, aste melna, bet zemaste balta. Lielākā ir lielā Kanādas zoss (B. c. maxima) pasuga, kas ir arī lielākā zoss pasaulē.[4] Mazākā no visām pasugām ir mazā Kanādas zoss (B. c. parvipes). Ļoti lieli īpatņi var pārsniegt 8 kg masu. Lielākā zināmā Kanādas zoss ir svērusi 10,9 kg un tās spārnu izplētums ir bijis 2,24 m.[5]

Mazākā auguma Kanādas zosis ir samērā grūti atšķirt no Bafina zosīm, lai gan pēdējās ir mazākas, tikai nedaudz lielākas par meža pīlēm, tām ir īsāki kakli un smalkāki knābji.

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā lielākā daļa zosu sugu Kanādas zoss ir gājputns. Tā ceļošanai veido lielus barus, kas lidojumā izkārtojas kāsī. Tēviņi ir samērā agresīvi gan vairošanās sezonas laikā, gan ārpus tās. Retos gadījumos tēviņš vajā ligzdošanas traucētāju pat līdz nāvei. Novērots gadījums, kad Kanādas zostēviņš vairāk nekā stundu vajājis melngalvas zosi, līdz tā ir mirusi. Nāve iestājās no noslīkšanas dubļos, tā kā Kanādas zostēviņš knāba traucētāju galvā un spieda to zemē.[6]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzreiz pēc izšķilšanās zoslēni seko vecākiem un barojas paši
Jaunās zosis paliek ar vecākiem līdz nākamā gada pavasarim

Kanādas zoss galvenokārt ir zālēdāja,[7] lai gan nelielos daudzumos tā barojas arī ar nelieliem kukaiņiem un zivīm.[8] Tā barojas gan ar zāli, gan ar sēklām. Kanādas zoss, līdzīgi kā citas zosis, lai barotos, izkāpj krastā un ar knābi plūc zāli. Tā labprāt ēd lauksaimniecības kultūras, piemēram, pupas, kviešus, rīsus un kukurūzu. Ūdenstilpēs tā barojas ar ūdensaugiem, kas aug gan krastos, gan tilpnes dibenā. Reizēm var novērot Kanādas zosi barojamies pilsētu atkritumu izgāztuvēs.[5]

Ligzdošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas zosis dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā. Tās veido monogāmus pārus uz mūžu. Jauns partneris tiek meklēts tikai tad, ja viens no pāra iet bojā. Ligzdai vieta parasti tiek piemeklēta ūdenstilpes (ezera, dīķa, upes) krastā uz kāda pacēluma. Ligzda ir izskrāpēta sekla iedobe, kas tiek izklāta ar sausu zāli un dūnām. Dējumā ir 2—9 olas (visbiežāk 5 olas). Lai arī abi vecāki perē un abi vecāki aizsargā ligzdošanas teritoriju, mātīte ir galvenā perētāja.[5] Inkubācijas periods ilgst 24—28 dienas. Vairošanās sezonas laikā Kanādas zosis maina arī apspalvojumu un nespēj lidot 20—40 dienas, atgūstot spēju lidot apmēram tajā pašā laikā, kad jaunā paaudze sāk lidot.[9]

Uzreiz pēc izšķilšanās mazuļi spēj staigāt, peldēt un sekot saviem vecākiem, pašiem meklējot sev barību. Ģimene parasti pārvietojas vienā līnijā, abiem vecākiem atrodoties līnijas abos galos (priekšā un aizmugurē). Pieaugušās Kanādas zosis ar mazuļiem ir ļoti agresīvas, dzenājot gan nelielus dziedātājputnus, gan cilvēkus. Uzbrūkot tā šņāc kā čūska un, sitot spārnus, uzbrūk. Jaunās zosis sāk lidot, sasniedzot 6—9 nedēļu vecumu, bet tās paliek kopā ar saviem vecākiem līdz nākamā gada pavasarim, kopīgi ar vecākiem atgriežoties savās dzimtajās vietās no ziemošanas teritorijām.[7]

Sistemātikas izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar jaunākajiem DNS pētījumu rezultātiem 2004. gadā no Kanādas zoss sugas tika atdalīta jauna suga — Bafina zoss (Branta hutchinsii). Kādreizējās vairāk kā 10 Kanādas zoss pasugas tika sadalītas starp abām jaunajām sugām.[10] Mūsdienu klasifikācijā Kanādas zosij ir 7 pasugas, bet Bafina zosij 5 pasugas.[10]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas zosij ir 7 pasugas:[10]

  • Atlantijas Kanādas zoss (Branta canadensis canadensis)
  • Iekšzemes Kanādas zoss (Branta canadensis interior)
  • Lielā Kanādas zoss (Branta canadensis maxima)
  • Mazā Kanādas zoss (Branta canadensis parvipes) — pārklājoties izplatības areālam, veido hibrīdus ar Tavenera Bafina zosi (Branta hutchinsii taverneri)
  • Rietumu Kanādas zoss (Branta canadensis moffitti)
  • Tumšā Kanādas zoss (Branta canadensis occidentalis)
  • Vankūveras Kanādas zoss (Branta canadensis fulva)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 IUCN: Branta canadensis
  2. ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Kanādas zoss Branta canadensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 10. aprīlī.
  3. ↑ Ilze Priedniece. «Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2021. gada jūlijs-septembris».
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «ARKive: Canada goose (Branta canadensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2014. gada 13. aprīlī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 ADW: Branta canadensis
  6. ↑ «Interspecific Killing of a Branta Bernicla (Brant) by a Male Branta Canadensis (Canada Goose)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 13. aprīlī.
  7. ↑ 7,0 7,1 The Birds of North America: Canada Goose
  8. ↑ «Identification and range of subspecies within the (Greater) Canada and (Lesser Canada) Cackling Goose Complex (Branta canadensis & B. hutchinsii)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 13. aprīlī.
  9. ↑ Johnsgard, Paul A. (2010) [1978]. Ducks, Geese, and Swans of the World (revised online ed.). Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. p. 79.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 The New Goose

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kanādas zoss
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kanādas_zoss&oldid=3905341"