Ludvigs Ēķis

Ludvigs Ēķis
	Latvijas finanšu ministrs
	Amatā; 1934. gada 18. maijs — 1938. gada 16. jūnijs
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Ēvalds Rimbenieks
Pēctecis	Alfrēds Valdmanis
	Latvijas ārlietu ministrs
	Amatā; 1936. gada 18. aprīlis — 13. jūlijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Kārlis Ulmanis
Pēctecis	Vilhelms Munters
Dzimšanas dati	1892. gada 11. septembrī; Dobeles pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati	1943. gada 7. jūlijā (50 gadu vecumā); Vašingtona, ASV
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedrs(-e)	Alma Marija
Bērni	Sigurds Ēķis
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts, Latvijas Universitāte
	Triju zvaigžņu ordenis

Ludvigs Ēķis (1892. gada 11. septembris — 1943. gada 7. jūlijs) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks. Bija Latvijas finanšu ministrs no 1934. līdz 1938. gadam, īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus 1936. gadā.

Biogrāfija

Ludvigs Ēķis piedzima 1892. gada 11. septembrī Dobeles pagastā. No 1911. līdz 1914. gadam studēja tautsaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, savukārt no 1920. līdz 1922. gadam — tieslietas Latvijas Universitātē. Bijis latviešu studentu korporācijas Selonija biedrs. 1914. gadā iesaukts karadienestā, Prūsijas austrumos krita vācu gūstā, no kura tika atbrīvots 1918. gada jūlijā. Tā paša gada decembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, piedalījies atbrīvošanas cīņās, saņemot Lāčplēša Kara ordeni par 1919. g. 10. marta cīņām Kurzemē. 1920. gada aprīlī atvaļināts leitnanta pakāpē.^[1]^[2]

1920. gada aprīlī sācis strādāt LR Ārlietu dienestā. Strādājis Ārlietu ministrijas departamentos, vēstniecībās Berlīnē (1922—1923) un Helsinkos (1923—1925), sasniedzot I šķiras sekretāra dienesta pakāpi. No 1925. līdz 1928. gadam vadījis ĀM Administratīvo un protokola nodaļu. No 1928. gada janvāra I šķiras sekretārs sūtniecībā Londonā. ĀM Rietumu nodaļas vadītājs (1931—1934), vēstnieks Lietuvā (1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā kļuva par jaunās valdības finanšu ministru. Amatā bija līdz 1938. gada jūnijam. 1936. gadā aptuveni trīs mēnešus pildīja ārlietu ministra pienākumus. Pēc tam, kad zaudēja amatu valdībā, sākotnēji bija ĀM sūtnis sevišķiem uzdevumiem. Septembrī kļuva par vēstnieku Polijā un Ungārijā (ar sēdekli Varšavā). No 1939. gada oktobra — arī Rumānijā ar sēdekli Bukarestē, uz kurieni, sākoties Otrajam pasaules karam, devies pēc Polijas valdības norādījuma. No 1940. gada aprīļa sūtnis arī Turcijā.^[1]^[3]

Protestējis pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, 1940. gada 23. jūlijā iesniedzot notu Rumānijas un nosūtot notas Ungārijas un Turcijas ārlietu ministriem. 10. augustā paziņojis Rumānijas un Latvijas PSR ārlietu ministriem un par vēstnieka pilnvaru nolikšanu. Pēc tam pārcēlies uz ASV. No 1941. gada janvāra līdz nāvei 1943. gada jūlijā bija padomdevējs saimnieciskās un finansiālās lietās vēstniecībā Vašingtonā.^[1]^[2]

Bija precējies ar Almu Ēķi (bij. Plahte, 1901, Jelgavā – 1983, Zalcburgā), laulībā dzima dēls Sigurds (1922, Latvijā – 1981, Grandrepidsā).^[4]^[5] Sigurds Ēķis dienēja ASV Armijā un līdzdarbojās Amerikas latviešu apvienības dibināšanā 1951. gadā.^[6]

Apbalvojumi

Lāčplēša Kara ordenis (1921)^[2]
Triju Zvaigžņu ordeņa II (14.05.1937), III, IV šķira^[7]
Beļģijas Kroņa ordenis
Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordenis
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
Somijas Baltās rozes ordenis
Itālijas Kroņa ordenis
Igaunijas Ērgļa krusta ordeņa I šķira (1935)
citi apbalvojumi^[1]^[2]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Ludvigs ĒĶIS». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2012.10.14.^{[novecojusi saite]}
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «LKOK nr.3/849 : Ēķis, Ludvigs». www.lkok.com. Skatīts: 2022-01-02.
↑ «Ludvigs Ēķis | Ārlietu ministrija». www.mfa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.
↑ Liene Lobzova. «Vēstniecība Varšavā pirmskara laikā». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2022-01-02.
↑ «Alma Marija Ēķis (bij. Plahte)». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.
↑ «Sigurds Ēķis». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.
↑ «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Roberts Liepiņš	Latvijas sūtnis Lietuvā 1934	Pēctecis: Ludvigs Sēja
Priekštecis: Ēvalds Rimbenieks	Latvijas finanšu ministrs 1934. gada 18. maijs — 1938. gada 16. jūnijs	Pēctecis: Alfrēds Valdmanis
Priekštecis: Kārlis Ulmanis	Latvijas ārlietu ministrs 1936. gada 18. aprīlis — 13. jūlijs	Pēctecis: Vilhelms Munters
Priekštecis: Miķelis Valters	Latvijas sūtnis Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Turcijā 1938 — 1940	Pēctecis: [[]]

[am-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Ludvigs ĒĶIS». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2012.10.14.^{[novecojusi saite]}

[:0-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «LKOK nr.3/849 : Ēķis, Ludvigs». www.lkok.com. Skatīts: 2022-01-02.

[3] «Ludvigs Ēķis | Ārlietu ministrija». www.mfa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.

[4] Liene Lobzova. «Vēstniecība Varšavā pirmskara laikā». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2022-01-02.

[5] «Alma Marija Ēķis (bij. Plahte)». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.

[6] «Sigurds Ēķis». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.

[7] «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]