Sēne

Rožsārtās bērzlapes

Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni. Tomēr visbiežāk ar vārdu sēne saprot sēņu gaļīgo augļķermeni, kas izdala sporas un kas izaug un paceļas no zemes vai sēnes barības avota. Tāpat kā visas sēnes, arī šie sēņu augļķermeņi nav augi un tajos nenorisinās fotosintēze.

Šīs sēnes cilvēki pārsvarā izmanto kā barības avotu, it īpaši skandināvu, baltu un slāvu valstīs, kur ļoti populāra ir sēņu ievākšanas prakse — sēņošana.

Latvijā sastopamās sēnes

Ēdamās sēnes

Baravika

Alksnenes

Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20—30 no tām. Lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir nepieciešams vai ieteicams novārīt, bet dažas var ēst svaigas.

Baravika — Boletus edulis Sila lācītis — Leccinum vulpinum Ozolu lācītis — Leccinum quercinum Parastā apšubeka — Leccinum aurantiacum Baltā apšubeka — Leccinum percandidum Dzeltenbrūnā apšubeka — Leccinum testaceoscabrum Parastā bērzubeka — Leccinum scabrum Purva bērzubeka — Leccinum holopus Melnā bērzubeka — Leccinum melaneum Parastā sviestbeka — Suillus luteus Graudainā sviestbeka — Suillus granulatus Priežu sviestbeka — Suillus variegatus Kastaņu smilšbeka — Gyroporus castaneus Rudzpuķu smilšbeka — Gyroporus cyanescens Kazu samtbekas — Xerocomus subtomentosus Lāču beka — Xerocomus badius Lielā dižsardzene — Macrolepiota procera Sarkstošā dižsardzene — Macrolepiota rhacodes Pelēkā tintene — Coprinus atramentarius Porcelāna tintene — Coprinus comatus Parastā celmene — Armillaria mellea Ziemas celmene — Flammulina velutipes Dzeltējošā atmatene — Agaricus silvicola Lauka atmatene — Agaricus campestris Meža atmatene — Agaricus silvaticus Tīruma atmatene — Agaricus arvensis Cirtainā čigānene — Rozites caperata

Baltā bērzlape — Russula delica Dzeltenā bērzlape — Russula claroflava Mainīgā bērzlape — Russula decolorans Plankumainā bērzlape — Russula vesca Purva bērzlape — Russula paludosa Rožsārtā bērzlape — Russula rosea Siļķu bērzlape — Russula xerampelina Baltā krimilde — Lactarius bertilloni Piparu krimilde — Lactarius piperatus Dzeltenā krimilde — Lactarius scrobiculatus Meduszvīņu krimilde — Lactarius repraesentans Saldā krimilde — Lactarius volemus Sīvā krimilde — Lactarius pergamenus Anīsa piltuvene — Clitocybe odora Cūcene — Lactarius necator Alksnene — Lactarius rufus Parastais vilnītis — Lactarius torminosus Austeru sānause — Pleurotus ostreatus Parastā gailene — Cantharellus cibarius Rudens taurene — Cratarellus cornucopioides Medene — Sarcodon imbricatus Jomainās adatene jeb kliņģerene — Hydnum repandum Sērapiepe — Laetiporus sulphureus Kārpainais pūpēdis — Lycoperdon perlatum Milzu apaļpūpēdis — Langermannia gigantea Zaķu pūpēdis — Calvatia caelatum Parastie zemestauki — Phallus impudicus

Neēdamās sēnes

Parastās žultsbekas

Latvijā par neēdamām ir atzītas 243 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas nesatur indīgas vielas, bet tomēr satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu.

Bālā mušmire — Amanita citrina Sūrā pienaine — Lactarius acerrimus Cūku pienaine — Lactarius hysginus Rūgtā smiltene — Tricholoma aestuans Sēra pūkaine — Tricholoma sulphureum Resnkāta beka — Boletus calopus Piparu rubīnbeka — Chalciporus piperatus Alkšņu mietene — Paxillus filamentosus Smailzvīņu saulsardzene — Lepiota aspera Parastā žultsbeka — Tylopilus felleus Sīvā bērzlape — Russula emetica Kelē bērzlape — Russula queletii Smailā stiklene — Hygrocybe conica Zaļā stiklene — Gliophorus psittacinus Ķieģeļsarkanā sērsēne — Hypholoma sublateritium Salnas gliemezene — Hygrophorus hypothejus Lapeglu gliemezene — Hygrophorus pudorinus

Meduskrāsas sārtlapīte — Entoloma cetratum Zvana svārstene — Panaeolus sphinctrinus Alkšņu zvīnene — Pholiota alnicola Liesmainā zvīnene — Pholiota flammans Kalnu kailgalve — Psilocybe montana Puslodes virpainīte — Stropharia semiglobata Pārslainā turzene — Tubaria conspersa Klijainā turzene — Tubaria furfuracea Pusslodes tīrumene — Agrocybe pediates Zaļdzeltenā mēslene — Bolbitius titubans Parastā plakanpiepe — Ganoderma applanatum Purpura sīkpiepe — Chondrostereum purpureum Dzeltenā receklene — Tremella lutescens Smadzeņveida receklene — Tremella encephala Briežu ksilārija — Xylaria hypoxylon Ziemeļu klimakodone — Climacodon septentrionalis Dzeltenā korallene — Ramaria flava

Indīgās sēnes

Zaļā mušmire

Latvijā par indīgām ir atzītas 33 sugas. Tās ir sēnes, kuru augļķermeņi satur indīgas vielas (sēņu indes), kas, nonākot cilvēka organismā, izraisa tā saindēšanos vai pat paliekošus iekšējo orgānu bojājumus un nāvi. Vairākas ēdamās sēnes, tai skaitā parastais vilnītis, arī var būt indīgas, ja tās pirms lietošanas nenovāra.

• Zaļā mušmire — Amanita phalloides (Vaill.:Fr.) Secr.
• Baltā mušmire — Amanita virosa (Lam.) Bertilloni
• Violetbrūnā mušmire — Amanita porphyria (Alb. & Schwein.:Fr.) Mlady
• Patujāra šķiedrgalvīte — Inocybe erubescens Blytt (sin. Inocybe patouillardii Bres.)
• Hornemana virpainīte — Stropharia hornemannii (Fr.:Fr.) Lundell et Nannf.
• Kailā mietene — Paxillus involutus (Batsch:Fr.) Fr.
• Parastā bisīte — Gyromitra esculenta (Fr.) Fr.
• Rūgtā sērsēne — Hypholoma fasciculare (Huds.: Fr.) P.Kumm.
• Kastaņu saulsardzene — Lepiota castanea Quél.
• Dzeltensarkanā tīmeklene — Cortinarius orellanus Fr.
• Velna beka — Boletus satanas Lenz.
• Sarkandzeltaine — Lactarius helvus
• Parastā bārkstmale — Hebeloma crustuliniforme
• Parastā smiltene — Tricholoma equestre
• Tīģeru pūkaine — Tricholoma pardinum

Psihotropās sēnes

Smailā kailgalve

Latvijā par psihoaktīvām var uzskatīt aptuveni 15 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, ierosinot apziņas izmaiņas, halucinācijas un eiforiju. Daudzviet pasaulē šīs sēnes tiek pielietotas šamanismā un alternatīvajā medicīnā. Muscimolu saturošās sēnes (atsevišķas mušmires) izraisa organisma fizisku saindēšanos un ir indīgas.

• Sarkanā mušmire — Amanita muscaria (L.:Fr.) Cook. (indīga sēne; satur muscimolu)
• Panteru mušmire — Amanita pantherina (DC.:Fr.) Krombh. (indīga sēne; satur muscimolu)
• Zilkāta samtmicīte — Conocybe cyanopus (satur psilocibīnu, psilocīnu un beocistīnu)
• Smailā kailgalve — Psilocybe semilanceata (satur psilocibīnu un beocistīnu)
• Vītolu jumtene — Pluteus salicinus (satur psilocibīnu un psilocīnu)
• Ievērojamā liesmene — Gymnopilus junonius (dažas apakšsugas satur psilocibīnu)
• vairākas šķiedrgalvīšu un svārsteņu sugas

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēne.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• MykoWeb — mikoloģijas un sēņošanas tīmekļa vietne (angliski)
• Ēdamās sēnes
• Latvijas sēnes
• Latvijas aizsargājamās sēnes