Beitānu pilskalns

Beitānu pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Beitānu pilskalns
Atrašanās vieta	Andrupenes pagasts, Krāslavas novads, Latvija
Koordinātas	56°10′16.9″N 27°19′31.6″E
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Beitānu pilskalns
Aizsardzības numurs	9293
Vērtības grupa	Reģiona nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	2021. gada 25. februāris

Beitānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Andrupenes pagastā. Par Beitānu pilskalnu pirmās ziņas 2018. gada 8. aprīlī sniedza Kroma kolna bruolistes vadītājs Aleksandrs Lubāns. Kā viņš vēlāk stāstīja, dažas dienas iepriekš Andrupenē bijis pasākums "Satiec savu meistaru". Kāds bijušais skolotājs ieteicies, ka mežā esot vēl otrs pilskalns, netālu no iepriekš jaunatklātā Černoručjes pilskalna, un stāstījis par vietu, kur šis pilskalns aptuveni būtu meklējams. Tūlīt pēc pasākuma A. Lubāns devies uz norādīto vietu un pēc meklēšanas tur tiešām konstatējis kādu kalnu, kas atgādinājis pilskalnu.

2018. gada 30. aprīlī vieta tika apsekota. Tā tiešām izrādījās iepriekš nezināms pilskalns. Uz dienvidaustrumiem no pilskalna ir kādreizējā Beitānu ciema vieta, kurā patlaban nav apdzīvotu māju. Ap 100 m uz dienvidrietumiem no pilskalna ir Zaļesjes mežsargmājas pamati, tomēr šis nosaukums parādās tikai padomju laika militārajās kartēs, bet nav ticis iekļauts arī reprezentatīvajā V. Zepa Latgales vietvārdu vākumā, tāpēc, saskaņojot ar pilskalna atklājēju, pilskalnam dots Beitānu pilskalna nosaukums. Agrākais kalna vārds nav zināms; par kalnu nav zināmi arī nekādi nostāsti. Pilskalna apkārtne ir visai kalnaina, mežaina un neapdzīvota. Patlaban pilskalns ieaudzis egļu mežā; daudzas egles ir nokaltušas, nolūzušas vai izgāztas. Beitānu pilskalns bijis ierīkots kāda ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēta, nodalīta reljefa izcēluma dienvidrietumu galā, kas paceļas virs tuvākās apkārtnes par apmēram desmit metriem. Arī pilskalna apkārtne ir visai kalnaina, mežaina un neapdzīvota. Pilskalna plakuma centrālajā daļā aug vairākas lielas lapegles, bet vienā malā — liepas, kas, iespējams, uzsverot kalna agrāko nozīmību, ir stādītas jaunākos laikos. Plakums ir par 3—4 metriem nolaidens ziemeļaustrumu virzienā, tas ir nedaudz viļņots, un tā austrumu mala ir mazliet augstāka. Plakumā izteikts kultūrslānis nav jūtams, tomēr vietām zeme ir tumšāka. Kultūrslāņa nav arī pilskalna nogāzēs un pakājē, lai gan dienvidaustrumu nogāzē un pakājē varēja ieraudzīt atsevišķus, kultūrslānim raksturīgus, šķeltus akmeņus. No ziemeļu puses, kur pilskalns ir bijis vispieejamākais, tas nodalīts ar trim ap 1—1,5 m augstiem vaļņiem un atbilstošiem grāvjiem. LIDAR dati rāda, ka pāri šiem vaļņiem un grāvjiem varētu vest nedaudz nolīdzināta ieejas vieta; dabā tādu ir grūtāk saskatīt. Dienvidaustrumu nogāzē grāvji un vaļņi transformējas vienā terasē, kas šo kalna malu ieloko ap 2—4 m zem plakuma līmeņa. Iespējams, ka nogāze zem terases ir bijusi arī pastāvināta. Pretējā ziemeļrietumu nogāzē trīs vaļņi un grāvji transformējas par trim terasēm, kas atrodas cita virs citas.

Pilskalna dienvidrietumu galā, apmēram vienā ceturtdaļā no pilskalna garuma, visas terases abās pilskalna nogāzēs izzūd. Šķiet, ka pilskalna dienvidrietumu nogāzē terases ir pat izpostītas — tur kalna nogāze ir viegli grubuļaina un atgādina senus, aizaugušus rakumus. Pilskalna plakuma (garums ap 75 m, platums ap 30 m) dienvidaustrumu malā, pret vietu, kur terases vairs nav, ir sūnās ieaugusi akmeņu kaudze. Pilskalna dienvidrietumu galā ir paaugstinājums, kas atgādina izplūdušu valni, tomēr par īstu valni to uzskatīt nevar. Pilskalna dienvidrietumu gala nogāzē ir terase, kas apliec pilskalna galu, tomēr abās pilskalna sānu nogāzēs terase strauji apraujas un ar ziemeļaustrumu puses terasēm nesavienojas. Pilskalna dienvidaustrumu pakājē ir vismaz divas cilvēku sakrautas akmeņu kaudzes, kas varētu būt saistītas ar agrīno zemkopību. Ja tā, tad pilskalna sānu postījumi un akmeņu kaudze tā plakuma malā arī varētu būt saistīti ar agrāku laiku zemkopību.

Pilskalna dienvidrietumu pakājē ir dumbrājs, kurā jau jaunākos laikos ir iekārtota koka grodu aka. Tā, domājams, saistīta ar Zaļesjes mežsargmājām, tomēr ūdens ņemšanas vieta pilskalna pakājē varētu būt arī daudz senāka, un aka tur, iespējams, ir senās tradīcijas turpinājums. Beitānu pilskalns taisnā līnijā atrodas kilometru uz dienvidiem no 2016. gadā jaunatklātā Černoručjes pilskalna.

Šķiet, ka labi nocietinātais, tomēr bez izteikta kultūrslāņa esošais Beitānu pilskalns atbilst Latgalē izplatītajam, tā sauktajam patvēruma pilskalnu tipam, kas, domājams, datējami ar mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Zīmīgi, ka Latgalē šādi pilskalni dažkārt veido pārus, piemēram, divi labi nocietināti pilskalni, bet bez kultūrslāņa, ir Andzeļu Grumuškas kalna abos galos. 2018. gadā Beitānu pilskalnā notika vairākas talkas, atbrīvojot kalnu no sausajām eglēm. No to stumbriem stilizētā guļbūvē sakrauti simboliski ieejas vārti.

Par Beitānu pilskalnu, romantiski to dēvējot par Beitānu, tika sniegta informācija arī presē.

Ārējās saites

• Beitānu pilskalns