Viduku pilskalns
Viduku pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Aglonas pagasts, Preiļu novads, Latvija |
Koordinātas | 56°05′35.6″N 26°54′46.8″E / 56.093222°N 26.913000°EKoordinātas: 56°05′35.6″N 26°54′46.8″E / 56.093222°N 26.913000°E |
Viduku pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā. Par šā pilskalna esamību 2018. gada 2. maijā norādīja M. Maļkevičs, kurš, pārlūkojot aerolāzerskenēšanas materiālus, bija ieraudzījis šo vietu uz dienvidrietumiem no Pakaļņa ezera Tartakas upes līkumā.
Vieta, kas ir grūti pieejama, tika uzmeklēta 2018. gada 6. maijā, atkārtoti fotografēta 12. maijā. Tika konstatēts, ka tur atrodas iepriekš nezināms pilskalns, kam pēc tuvējām dzirnavām tika dots Viduku pilskalna nosaukums. Viduku vārdu nes jau pieminētās dzirnavas, kam jau pirmskara laika kartēs minēts nosaukums “Enerģija”, bet tagad, lai gan dzirnavas atrodas Ancveriņu sādžas malā, pie tām ir zīme “Viduki”. Tāds pats nosaukums (un otrs, nedaudz atšķirīgs nosaukums “Vidoki” – teritorijai uz ziemeļiem no dzirnavām) parādās arī mūsdienu kartē. Iespējams, ka tas ir kādreizējās sādžas nosaukums, lai gan V. Zepa Latgales vietvārdu vākumā tāds nosaukums neparādās [sal.: Zeps 1984]. Pilskalns taisnā līnijā atrodas nepilnus 200 m uz dienvidrietumiem no Viduku dzirnavām, pretējā Tartakas upes krastā.
Viduku pilskalns ierīkots Tartakas upes labā krasta līkumā, ap 10–12 m augstā ragā. Rags vai izcēlums neaizņem visu pussalu, bet vairāk tās dienvidu un dienvidaustrumu daļu, un upe, nedaudz iegrauzdamās ragā, aptek to no divām pusēm. Pilskalns ir orientēts ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā, biezi apaudzis ar lapu kokiem, no kuriem izcilākie ir lielas apses un bērzi, arī ar biezu pamežu. Daļa no lielajiem kokiem ir bebru nograuzti un nogāzti vai vēja izgāzti.
Pilskalns ir bijis nepieejams no Tartakas upes puses, kur krasta krauja ir ļoti stāva, pretējās divās pusēs kalns ir mākslīgi nocietināts. ziemeļaustrumu pusē pilskalnu, skatot no plakuma, nodala ap pusmetru dziļš grāvis, tad valnis un tad – vēl viens grāvis. Pilskalna ziemeļu daļā nocietinājumu sistēma gandrīz taisnā leņķī pagriežas uz dienvidrietumiem un maina savu veidolu. Tur, pāris metru zem pilskalna plakuma līmeņa, cita virs citas ierīkotas trīs plašas terases, kas aizņem gandrīz visu raga nogāzi. Terašu un grāvju gali izbeidzas Tartakas upes stāvajā krastā. Ar apkārtni pilskalnu ziemeļos savieno šaurāka un zemāka kaupre, kuras austrumu pakājē, šķiet, ir Tartakas vecupes fragments. Pa šo šauro vietu ved tikko samanāma taciņa, ko tagad izmanto meža zvēri. Domājams, ka taciņa apzīmē seno ceļa vietu, pa kuru varēja doties uz pilskalnu. Ieejai pilskalnā vajadzētu būt taciņas galā, tomēr pilskalna ziemeļaustrumu puses vaļņos un grāvjos ieejas vieta nebija ieraugāma. Vēl tālāk uz ziemeļiem sākas kādreizējie, tagad aizaugošie lauki. Pilskalna plakums ir nedaudz kumps, izlīdzināts, tomēr bez krasas pārejas uz ziemeļrietumu nogāzi. Izteikts kultūrslānis pilskalna plakumā nav jūtams. Zeme ir mazliet tumšāka ziemeļaustrumu grāvjos un plakuma ziemeļaustrumu pusē. Plakuma ziemeļaustrumu daļā, zem izgāzta koka saknēm, tūlīt zem velēnas bija grantaina mālsmilts. Pilskalna plakums ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā ir ap 45 m garš, pretējā virzienā tas ir ap 20–25 m plats. Tajā ir dažas aizmilzušas senu bedru vietas.
Pretī pilskalnam, upes otrā krastā, ielejas malā, jaušamas seno tīrumu aparas; arī pats upes krasts kādreiz tur ir bijis arts.
Viduku pilskalnam nav izteikta kultūrslāņa, taču pilskalna zemes nocietinājumi ir visai ievērojami un savdabīgi. Šķiet, ka Viduku pilskalns būtu pieskaitāms tā sauktajiem patvēruma pilskalniem, kuriem raksturīgi zemi, bet noteikti būvēti nocietinājumi vaļņu, grāvju un terašu veidā, taču trūkst kultūrslāņa vai tas ir neievērojams.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".