Rumpu pilskalns

Rumpu pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Rumpu pilskalns
Atrašanās vieta	Riebiņu pagasts, Preiļu novads, Latvija
Koordinātas	56°19′44.8″N 26°40′29.3″E

Rumpu pilskalns atrodas Preiļu novada Riebiņu pagastā. 2019. gada 14. maijā, gatavojot nosacījumus elektroapgādes sistēmu pārbūves projektam Riebiņu pagastā un izmantojot aerolazerskenēšanas dotās iespējas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Raimonds Rozenvalds starp Lielo Rumpu un Babru ciemiem ieraudzīja vietu ar pilskalna pazīmēm. Par pilskalnu tika informēts novadpētnieks Valdis Mičulis, kurš 2019. gada 5. jūnijā zvanījis vēsturniekam Jurim Urtānam un stāstījis, ka uz šo vietu esot aizbraucis un iepriekš nezināma pilskalna esamība šaubas neradot. Pilskalns atrodas apmēram vienādos attālumos no agrāko nesadalīto Lielo Rumpu (uz ziemeļiem no pilskalna), Ivdrīšu (uz dienvidrietumiem no pilskalna) un Babru (uz dienvidaustrumiem no pilskalna) ciemu centriem un īsti nav skaidrs, kura ciemata zemē pilskalns atrodas. Pilskalna tiešā tuvumā apdzīvotu māju nav; senāk pilskalnam ziemeļu pusē bija Lielo Rumpu viensētas, bet dienvidu pusē — Ivdrīšu un Babru viensētas.

Pilskalns ierīkots garā, jauktu koku mežu apaugušā paugurā, līdzenā vai viegli viļņotā apkaimē, kur senatnē pilskalnam piemērotu vietu laikam nebija viegli atrast. Arī pats pilskalns apaudzis kokiem un krūmiem, pamežu, ir grūti izbrienams un ir samērā nepārskatāms.

Paugurs līkumo, ir aptuveni orientēts ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā, bet pilskalns ir ierīkots šī paugura aptuveni 6—8 m augsta atzara ziemeļaustrumu galā. Te ir paugura pārrāvums, kur to pārškēlusi kāda ūdens tece, kas tagad ir meliorēts, bebru aizsprostots un uzplūdis grāvis. Gan uz dienvidiem, gan ziemeļiem no pilskalna ir taisnoti ūdensteču grāvji, kas novada ūdeņus uz tuvējo Feimankas upi. Jaunākos laikos rokot un veidojot novadgrāvjus, pilskalna pakājes reljefs ir jūtami mainīts. Patlaban šo grāvju malas un citi jaunāku laiku reljefa pārveidojumi ir apauguši lapu kokiem un krūmiem.

Pilskalna ziemeļu nogāze ir stāvāka, dienvidu nogāze — lēzenāka, no neaizsargātās dienvidrietumu puses pilskalns ir norobežots ar puslokveida grāvju un vaļņu veidotu nocietinājumu sistēmu, kas noteikti apliecina senu pilskalnu. Skatoties no dienvidrietumu puses, sākumā ir ap pusmetru dziļš grāvītis, kas droši vien radies, ņemot zemi sekojošam valnim. Tas ir aptuveni metru augsts. Tālāk seko ap 1,5 m dziļš, mākslīgi rakts grāvis un tad, pilskalna plakuma malā, vēl viens pusmetru augsts valnis. Abos galos, respektīvi ziemeļu un dienvidu pusēs, grāvji un vaļņi izbeidzas līdz ar paugura malu un terases neveido, kas ir raksturīgi citiem līdzīgiem Latgales pilskalniem.

Kalna apakšmala visapkārt pilskalnam ir ar krasu lūzumu, kas liecina, ka kalna pakāje, iespējams, kādreiz ir arta. Ziemeļaustrumu galā pilskalna nogāzes apakšdaļa par kādiem trijiem metriem varētu būt stāvināta. Virs iespējamā stāvinājuma jaušama nenoteikta un neizteikta terase. Šajā pilskalna galā nav mākslīgi veidotu grāvju un vaļņu un šis gals senatnē ir bijis daudz mazāk aizsargāts. Varbūt tas vēlākos laikos noarts, varbūt daļēji norakts, varbūt pilskalna nocietinājumu izbūve jau senos laikos te nav pabeigta.

Pilskalna austrumu puse jau dabiski ir ar izvirzījumu uz ziemeļaustrumu pusi, kas, šķiet, ir bijis lēzenāks nekā pārējā kalna nogāze. Lai pilskalnu padarītu nepieejamāku arī no šīs puses, izvirzījums ir aprakts; te izvirzījuma malā var iedomāties pat ap metru dziļu un pāris metrus platu grāvi, kas virzienā uz austrumiem pāriet terasē. Senie mākslīgie pārveidojumi te gan sapostīti ar vēlāku laiku līdzās esošiem meliorācijas rakumiem. Pa šo pilskalna pakāji ved tagad nelietots ceļš, kas iegrauzies pilskalna nogāzē un aprakstītajā izvirzījumā. Iespējams, ceļa vajadzībām grunts ņemta arī no pilskalna sāna, postot un daļēji norokot arī izvirzījumu.

Pilskalna plakums (ap 45 m garš un ap 25 m plats) ir nedaudz kumps, varbūt nedaudz izlīdzināts. Viss pilskalns ir ap 60 m garš. Zeme visā pilskalna plakumā ir tumši pelēka, tomēr tas nav izteikts senajām dzīvesvietām raksturīgs kultūrslānis. Tumšāka, jaukta zeme vairāk jūtama kalna austrumu galā, bet noteikts kultūrslānis, kas apliecina senu dzīvesvietu, ir kalna dienvidu nogāzē, vairāk tās apakšdaļā, arī lejpus vaļņiem un grāvjiem. Varbūt tas liecina, ka senos laikos pilskalna plakums arts un kultūrslānis pa ilgiem aršanas gadiem noarts kalna nogāzēs. Kopumā pilskalnu un visu pauguru ģeoloģiski veido mālaina grants.

Rumpu jeb Lielo Rumpu pilskalns ierīkots, iespējams, vienīgajā pilskalna ierīkošanai piemērotā vietā līdzenajā apkārtnē. Pilskalna mākslīgie pārveidojumi nav īpaši lieli vai vareni, tomēr tie ir neapšaubāmi un noteikti apliecina senu nocietinājumu. Arī kultūrslānis pilskalnā nav īpaši intensīvs, tomēr tas ir noteikti klātesošs. Jaunatklātais pilskalns atrodas 5 km uz ziemeļrietumiem no Preiļu pilsētas centra.

Rumpu pilskalna datējums pagaidām nav zināms, tomēr pilskalna novietne samērā tuvu Preiļiem ļauj apsvērt domu par Preiļu priekšteci arī šajā vietā. Rumpu pilskalns Latgalei ir samērā raksturīgs — tas ierīkots paugurā, pilskalnu no apkārtnes nodalot ar samērā sarežģītu, bet ne ļoti lielu vai stiprāk veidotu nocietinājumu sistēmu. Šādos pilskalnos kultūrslāņa parasti nav vai ar tas ir nenozīmīgs, senlietas šādos pilskalnos ir ļoti retas. Kopumā tiek uzskatīts, ka šī veida pilskalni attiecināmi uz mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša vidu un ir bijuši ne pastāvīgi apdzīvoti nocietinājumi, bet gan nocietinātas vietas, kur patverties briesmu brīžos. Tomēr tas ir ļoti vispārējs atzinums un katra konkrētā pilskalna gadījumā tas var būt ļoti dažāds. Iespējams, plašākas un dziļākas zināšanas par Rumpu pilskalnu kā arheoloģijas pieminekli varētu dot tā arheoloģiskā izpēte.

Ārējās saites

• Rumpu pilskalns